Ietekmes uz vidi analīzes process un nozīme

Uzsākot darbu pie jaunu projektu izstrādes, ir svarīgi novērtēt, kā šīs darbības realizācija ietekmēs vidi. Gadījumos, ja tiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz vidi, saskaņā ar Latvijas Republikas, kā arī starptautisko finanšu organizāciju prasībām, projekta stadijā ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Ietekmes uz vidi novērtējums ir vairākstadiju procedūra, kas sekmē pamatota un izsvērta lēmuma pieņemšanu par dažādu projektu, plānu vai programmu realizācijas iespējām. Tās laikā tiek novērtēta paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Tas ir būtiski, jo tādejādi tiek novērtēta ietekme uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību, gaisu, ūdeni, ainavu un citām jomām. Īpaši noteikta procedūra, lai novērtētu paredzēto darbību ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, ja šīs darbības tiek plānotas Natura 2000 teritorijā vai tās tuvumā.

Pretstatā normatīvajiem aktiem, kas regulē kādu konkrētu vides sektoru, piemēram, ūdeni vai gaisu, IVN ir vērsts uz visu vidi ietekmējošo jautājumu izvērtēšanu. Šis izvērtēšanas process ir jāuzsāk pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Veicot IVN būtu jānovērtē šādas paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē:

• tās kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību,
• bioloģisko daudzveidību,
• augsni, gaisu, ūdeni un klimatu,
• ainavu, kultūras un dabas mantojumu,
• materiālās vērtības, kā arī
• visu augstāk minēto jomu mijiedarbību.

Lai izvērtētu plānotās darbības ietekmi, tiek izmantotas pasaulē plaši pielietotas metodes ietekmes uz vidi novērtēšanai – kontrolsaraksts, matricas, shēmas un tīkli, modelēšana, kartes un ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Sīkāks šo metožu izklāsts ir atrodams šīs pašas grāmatas sadaļā Metodes ietekmes uz vidi novērtēšanai.

Svarīga loma ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir atvēlēta sabiedrībai, kurai ir dotas plašas iespējas līdzdarboties vides jautājumu izvērtēšanā, kā arī ietekmēt lēmuma pieņemšanas gaitu un galarezultātu. Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā.

Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  un Ministru kabineta 2015.gada13.janvāra noteikumi Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”. Šajos normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošās prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/02/ES par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificētā versija) u.c.direktīvām. IVN procedūru saskaņā ar likumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB).

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā „Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” ir uzskaitītas darbības, kurām obligāti piemērojama IVN procedūra, bet 2.pielikumā „Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” uzskaitītas darbības, kurām jāveic sākotnējo izvērtējumu. Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un tā rezultātu nosūta VPVB, kurš pieņem lēmumu, vai darbībai ir piemērojama pilna IVN procedūra. Par ietekmes sākotnējo izvērtējumu paredzētās darbības ierosinātājs maksā valsts nodevu, kuras apmēru nosaka MK 2007.gada 9.oktobra noteikumi Nr.689 „Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu”.

Ja paredzētajai darbībai IVN nav nepieciešams, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Kārtību, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 27. janvāra noteikumi Nr.30 „Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”. Noteikumu pielikumā ir arī uzskaitītas darbības, kurām ir nepieciešami tehniskie noteikumi.

Ja paredzētajai darbībai nav jāveic IVN, bet tā skar vai var ietekmēt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbības ietekme tiek novērtēta saskaņā ar MK 2011. gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”.

Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām veic visiem planošanas dokumentiem valstī, izņemot tiem, kas saistīti ar valsts un civilo aizsardzību un plānošanas dokumentiem finanšu un budžeta jomā. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas kārtību nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Vides pārraudzības valsts birojs ir kompetentā valsts institūcija, kura pārrauga stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu. 2004. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” detalizē stratēģiskā IVN veikšanas kārtību un nosaka katra iesaistītā dalībnieka kompetences un atbildības jomu.

IVN procedūra ir jāveic visām darbībām kas noteiktas atbilstīgajos tiesiskajos aktos (skatīt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumu). Šī procedūra ietver pasākumu kopumu, kas paredz esošā vides stāvokļa izpēti paredzētajā teritorijā, objekta ietekmes uz vidi izpēti, priekšlikumu izstrādi nelabvēlīgo ietekmju samazināšanai vai novēršanai, kā arī nepieciešamo monitoringa prasību izstrādi paliekošo ietekmju novērošanai.
Īss IVN procedūru salīdzinājumsun būtiskās atšķirības:

IVN novērtējums pilda sekojošas galvenās funkcijas:

• Vides problēmu noteikšana (arī iespējamo konfliktu paredzēšana) pirms plānošanas dokumenta vai paredzētās darbības īstenošanas;
• Izvairīšanās no iespējamām vides problēmām un konfliktiem;
• Plānošanas dokumentu vai paredzētās darbības pozitīvo ietekmju nodrošināšana, parādot veidus, kā var uzlabot vides kvalitāti, attīstoties tautsaimniecībai.

Turpinājumā tiek parādīta IVN procedūras kopējā shēma (1. att.) un principi kā tajā sadarbojas iesaistītās puses:

1. att.: IVN procedūra

IVN procedūrā iesaistītie soļi:

1. Izstrādātājs iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par darbības uzsākšanu vai būtiskām izmaiņām pašreizējā darbībā.
2. Birojs pieņem lēmumu par IVN procedūras piemērošanu vai nepiemērošu un informē sabiedrību par lēmumu, kā arī par IVN procedūras piemērošanas vai nepiemērošanas iemesliem.
3. Uzsākot IVN, nepieciešams konsultēties ar Biroju un citām vides institūcijām par ziņojuma detalizācijas pakāpi.
4. Ziņojuma sagatavošana.
5. Sabiedrības un ieinteresēto institūciju informēšana par iespējām iepazīties ar izstrādāto ziņojumu un plānotās darbības projektu.
6. Pēc sabiedrības un ieinteresēto institūciju komentāru un ierosinājumu saņemšanas, izstrādātājs pilnveido ziņojumu.
7. Izstrādātājs Birojam iesniedz pilnveidoto ziņojumu ar saņemtajiem komentāriem.
8. Birojs sniedz savu atzinumu par ziņojumu. Ja tas neatbilst likumdošanas prasībām, vai arī plānotās darbības īstenošana būtiski var ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai nav ievērota IVN procedūra, Birojs nosūta ziņojumu izstrādātājam pārstrādāšanai.
9. Izstrādātājs informē sabiedrību par plānotās darbības apstiprināšanu.

Rojas novada teritorijas plānojums pieejams novada mājas lapā (skatīt šeit), kā arī papildus, kā pielikums, šīs sadaļas ietvaros jums ir pievienots teritorijas plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

SIVN piemērošanas pamatojums:
Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.2 pantu un 4. panta 3. punktu, plānošanas dokumentam ir nepieciešams veikt stratēģisko  ietekmes uz vidi novērtējumu, jo plānošanas dokuments ir saistīts ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritorijas plānojumu, kā arī Rojas novada teritorijā atrodas 3 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas (Natura 2000) teritorijas – dabas liegumi „Ģipka”, „Ģipkas lankas” un daļa no dabas parka „Engures ezers” teritorijas.

Teritorijas plānojumā paredzēto darbību iespējamā ietekme (7.nodaļa SIVN) :

Lai izvērtētu plānotās darbības ietekmi, tiek izmantotas pasaulē plaši pielietotas metodes ietekmes uz vidi novērtēšanai – kontrolsaraksts, matricas, shēmas un tīkli, modelēšana, kartes un ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Zemāk redzamajā tabulā ir parādīts sīkāks šo metožu izklāsts: