Ēku novietojums, teritorijas reljefs un to akustiskās īpašības

Ēku novietojums, teritorijas reljefs un to akustiskās īpašības

Veicot trokšņa avotu identifikāciju apdzīvotā teritorija, kurās izvietotas ēkas, jāņem vērā apstāklis, ka vidēji, 4m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no divu stāvu augstas ēkas fasādes, trokšņa līmenis ir lielāks par 20 dB, nekā pie ēkas pretējās fasādes, kura vērsta prom no trokšņa avota. Kā iepriekš minēts šādu ēku skaņas atstarojošu fasāžu pusēs, kas atrodas prom no avota, trokšņa līmenis mainās visstraujāk.

Atšķirības starp skaņas spiediena līmeni pie mikrofona, kas novietots 2 m no fasādes un mikrofonu brīvā laukā ir tuvu 3 dB ideālā gadījumā, ja nav citi vertikāli atstarojoši šķēršļi, kas ietekmē skaņas izplatīšanos uz pētāmo uztvērēju. Sarežģītākās situācijās, piemēram, liels ēku blīvums konkrētajā vietā, šaura iela ar četriem un vairāk stāviem utt., šī atšķirība var būt ievērojami lielāka.

Trokšņa identifikācijai apbūves teritorijās izvēlētais mērpunktu augstums jāfiksē. Vidēji tas sastāda no 1.5 m līdz 4 m augstumam, atsevišķos gadījumos atkarībā no uzstādītā testēšanas mērķa augstums var būt pat līdz 50 m un pat vairāk.

Pie teritorijas izpētes un trokšņa līmeņa mērījumiem, jāņem vērā meteoroloģiskie apstākļi, ja identificētais trokšņa avots atrodas vairāk par 70 -100 m attālumā no mērījumu pozīcijas.

Var izmantot jebkuru no iepriekš raksturotām pozīcijām, ka tā tiek reģistrēta kopā ar testēšanas pārskatu. Atzīmēts tiek arī apstāklis vai tika veiktas korekcijas attiecībā pret pārskatā fiksētiem apstākļiem.

Daudzos gadījumos mērījumus var aizvietot vai papildināt ar aprēķiniem. Aprēķini bieži ir ticamāki nekā atsevišķs īstermiņa mērījums, kad jānosaka ilgtermiņa vidējie lielumi, kā arī citos gadījumos, kad ir neiespējami veikt mērījumus pārmērīga sākotnējās un paliekošās skaņas spiediena līmeņa dēļ. Šādā gadījumā dažreiz ir parocīgi veikt mērījumus nelielā attālumā no avota un tad, lai aprēķinātu rezultātu lielākam attālumam, pielietot aprēķinu metodi. Ja priekšroku dod aprēķiniem, nevis skaņas spiediena līmeņu mērīšanai, tad ir nepieciešami dati par avota trokšņa emisiju, vēlams par avota skaņas jaudas līmeni (arī avota virziendarbību), kā arī par trokšņa avotu pozīciju. Satiksmes trokšņa skaņas jaudas līmeņi bieži tiek aizvietoti ar skaņas spiediena līmeņiem, kas noteikti stingri definētos apstākļos. Bieži šādi dati ir doti izveidotajos aprēķinu modeļos, bet citos gadījumos ir nepieciešams, lai tie tiktu noteikti katrā gadījumā atsevišķi. Pielietojot atbilstošu aprēķinu modeli skaņas izplatībai no avota uz uztvērēju, var aprēķināt skaņas spiediena līmeni pie novērtēšanas punkta. Ir nepieciešams attiecināt skaņas izplatību uz noteiktiem meteoroloģiskajiem un zemes virsmas apstākļiem. Lielākā daļa aprēķinu modeļi attiecas uz neietekmējošiem vai labvēlīgiem skaņas izplatīšanās apstākļiem, jo citus skaņas izplatīšanās apstākļus ir daudz grūtāk paredzēt. Ir svarīga arī zemes virsmas skaņas absorbcijas īpašības, jo īpaši pie nelieliem attālumiem un maziem avota un uztvērēja augstumiem. Vispārīgā (stratēģiskā novērtējuma gadījumā) gadījumā lielākajā daļā modeļu tiek izšķirta tikai skaņas atstarojoša un absorbējoša zemes virsma. Kopumā iesākumā vieglāk ir veikt precīzus aprēķinus ar augstu novietotu avotu un uztvērēju.

Stādījumu joslu un mežu masīva radītā trokšņa slāpēšanas efekta dēļ trokšņa līmeņi pret brīvā lauka apstākļos veiktiem mērījumiem ir mazāki. Galvenokārt jāpievērš uzmanība blīvām skuju koku audzēm, kuras nemaina skaņas vājinājuma īpašības cauru gadu, jo lapu koki līdz ar veģetācijas sezonas beigām praktiski pilnīgi zaudē savas akustiskās īpašības.