Prettrokšņa pasakumi avotā

Tehniskās optimizācijas pasākumi avota emisijas mazināšanai

Mūsdienu apdzīvotās vietas raksturojas ar ievērojamiem skaņas jaudas līmeņiem (70 līdz 110 dBA). Pēc trokšņa avotu emisijas izplatības pakāpes un ietekmes apjoma, kā nozīmīgākais ir ielu transporta plūsma, dzelzceļu līnijas un mezgli, lidlauki un aviolīnijas, ražošanas teritorijas, enerģētisko objektu un apkalpes sfēras uzņēmumi, izklaides un sporta būves, spēļu laukumi, būvlaukumi, mobilās remonta, labiekārtošanas un tīrīšanas iekārtas.

Jāpievērš uzmanība arī dažādiem trokšņa avotiem, kuri šajās grupās neietilpst - piem., aizsprosti, šautuves, būvmateriālu šķirošanas, minerālu ieguves vietas un minerālu drupināšanas iekārtas utt. Lielākā daļa iepriekšminēto avotu ģenerē nepastāvīgu troksni, kura normēšanai lieto citus kritērijus (atsevišķi dienas, vakara un nakts stundām ), kuri bāzēti uz ekvivalentā skaņas līmeņa.

Ielu un autoceļu troksnis

Zīm. 1.

Transporta plūsmas troksnis zīm. 1 atkarīgs no tās intensitātes (vienības stundā), ātruma (parasti statistiski vidējā, km/h), kravas automobiļa īpatsvars (%), ceļa garenprofila un seguma, satiksmes organizācijas. Šādā veidā noteiktais līmenis atbilst brīvā lauka apstākļiem, taču praksē transporta maģistrāli nereti ieskauj apbūve, plūsmā var iekļauties tramvaja līnija, un, visbeidzot kustības joslas var būt šķirtas ar sadalošo joslu. Visi šie faktori, protams, iespaido līmeni . Automaģistrāļu trokšņi parasti atrodas 60  85 dBA robežās, ielu – 50 –75 dBA.


Dzelzceļa līnijas un mezgli.

Dzelzceļa līniju radītais troksnis atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, no kuriem galvenie ir sastāva veids, vilcēja tips, sliežu ceļa stāvoklis un gulšņu veids, kustības režīms un ātrums. Dzelzceļa līniju trokšņi parasti atrodas 65 - 85 dBA robežās zīm. 2. Ievērojot, ka esošā apbūve no dzelzceļa parasti ir pietiekami attālināta (pēc PSRS normām - 100 m), ceļa garenkāpums ir nebūtisks, dzelzceļa ekvivalentajam troksnim parasti nav nepieciešams ievērot labojumus. Akustiskajā emisijā būtiski neatšķiras koka un betona gulšņi.

Zīm. 2.

Dzelzceļa trokšņa maksimālie līmeņi parasti ir tieši atkarīgi no lokomotīves un vagonu veida , sliežu sastiprinājuma veida (metinātās vienlaidu sliedes ģenerē mazāku maksimālo līmeni nekā posmainās). Dīzeļvilcienu spektrā dominē zemo frekvenču skaņas (a) , bet elektrovilcienu – 1000-4000 Hz joslas (b). Sarežģītāka akustiskā aina raksturo dzelzceļa mezglus, jo tur bez jau minētās sastāvu kustības noris to sakabes un pārformēšanas darbi, lieto elektroakustisko apskaņošanu, atrodas ievērojams skaits pārmiju un strupceļu - t.i. elementu, kuri nodrošina papildus trokšņa rašanos.


Aviolīnijas un lidlauki.

Aviolīnijas troksnis atkarīgs no lidmašīnu tipa, lidojumu trases trajektorijas, lidmašīnu kustības intensitātes. Viena un tā paša tipa lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās trokšņi ir atšķirīgi. Aviolīniju un lidlauku troksni ir iespējams novērtēt kā analītiski, tā mērījumu ceļā, taču šis darbs prasa ļoti augstu izejas datu ticamību un izpildītāju kvalifikāciju.

Ekvivalento skaņas līmeņu noteikšanai nepieciešams zināt lidmašīnu skaitu, tipu, to radītos maksimālos līmeņus apskatāmajā punktā, kā arī trokšņa iedarbības ilgumu. Starptautiskai lidostai “Rīga” trokšņa pētījumus 2000 gadā veica LAA speciālisti, kā rezultātā tika iegūti svarīgie ekvivalentā un maksimālā skaņas līmeņa kontūri lidostai apkārtējās teritorijās. Uz šo datu bāzes , ievērojot lidostas attīstības prognozes, tika aprēķināti sagaidāmie akustiskie apstākļi tuvai un tālākai perspektīvai. Lidostas akustisko kontroli veic vai nu periodiski (parasti ne retāk kā reizi 5 gados ) , vai pastāvīgi, izmantojot datormonitoringa sistēmas. Avio trokšņa samazināšanai nepieciešams rūpīgi fiksēt trokšņa diskomforta zonas, jo nelielas intensitātes vai lidmašīnu tipa izmaiņas rada salīdzinoši lielu diskomforta zonu pieaugumu. Pie trokšņa samazināšanas pasākumiem no aviotransporta jāmin dzinēju trokšņa slāpēšana, darbs pie aerodinamiskā trokšņa samazināšana ar formu pretestību mazināšanu gaisa plūsmām. Savukārt trokšņa samazināšana no aviotransporta pārvietošanās pašā lidostas teritorijā. Pacelšanās un nolaišanās trajektoriju un stingru koridoru ievērošana. Vienmērīgs sadalījums diennakts periodā pacelšanās un nolaišanās intensitātes organizēšanā. Kā viens no paņēmieniem jāmin aviotransporta ierobežojumi diennakts jūtīgākā perioda laikā.

Rūpniecisko objektu troksnis.

Šī grupa aptver ārkārtīgi plašu diapazonu izmantoto iekārtu, agregātu, tehnoloģisko līniju un transporta sistēmu jomā, kuru trokšņa noteikšanai izmantojami vai nu katalogu izgatavotāju dati, vai mērījumu rezultāti. Apbūves akustikā būtiskāk ir novērtēt attiecīgā uzņēmuma akustisko starojumu kopumā. Šī iemesla dēļ izmanto divas dažādas metodes, attiecīgi uzņēmuma tuvajam un tālajam laukam, taču kā izejas dati abos gadījumos nepieciešami mērījumu rezultāti.
Pēdējos gados ražošanas objektu trokšņa prognozēšana kļuvusi datorizēta , pamatā izmantojot kā izejas datus atsevišķo avotu skaņas jaudas līmeņus .Visa tālākā trokšņa izplatība , arī ražotnes teritorijā ,tiek aprēķināta saskaņā ar nākošajās nodaļās izklāstīto pieeju.
Rūpniecības un komunālo uzņēmumu ekvivalentie skaņas līmeņi pa perimetru parasti ir 65 - 85 dBA robežās, bet uzņēmumu kopējie skaņas jaudas līmeņi 100 - 140 dBA robežās.

Citi trokšņa avoti.

Visi pārējie trokšņa avoti izplatīti retāk, lai gan to trokšņa līmeņi ir pietiekami augsti. Vaļējās transformatoru apakšstacijas parasti ir tonālu pastāvīgu trokšņu avots. To līmeņi atkarīgi no transformatora jaudas , sprieguma un izmantotā dzesēšanas veida (dabiskā vai piespiedu ar ventilatoriem). Sporta spēles, dažādas iekraušanas - izkraušanas operācijas, tīrīšanas darbi parasti rada 60 - 80 dBA lielus trokšņa līmeņus.
Ievērojamu ietekmi uz pilsētas akustisko vidi atstāj būvlaukumi , jo lieljaudas tehnikas (ekskavatori ,pāļdziņi ,betona sūkņi , kompresori, u.c.) skaņas jaudas līmeņi ir 95- 130 dBA robežās
Pilsētu akustisko vidi būtiski iespaido arī sūkņu stacijas, slēgtā tipa transformatoru stacijas, kā arī atsevišķu veidu izkliedes centri - naktsklubi, diskotēkas ar ārējo troksni 55 - 75 dBA. Vairumā gadījumu šādu trokšņu avotu līmeņus nosaka mērījumu ceļā vai ar datoranalīzes palīdzību.

Tehniskās optimizācijas pasākumi avota emisijas mazināšanai

Optimizācijas būtība sistās ar nozīmīgāko trokšņa avotu emisijas ierobežošanā ar minimāliem resursiem līdz trokšņa diskomforta samazināšanai līdz minimumam vai likvidēšanai.

Zīmējumos 3, 4, 5, 6, 7, 8 apskatīti vairāki prettrokšņa paņēmieni, attiecīgā situācijā dominējošiem trokšņa avotiem, kuri veidojuši attiecīgu diskomforta zonas teritorijas.

Dažkārt jau pirms prettrokšņa pasākumu projektēšanas, tiek noteikts resursu apjoms un piemērojamo materiālu klāsts. Funkcija, trokšņa samazināšanas izmaksas un samazinājuma efektivitātes (dB), ir ļoti atkarīga no trokšņa spektra, trokšņa jaudas, attāluma līdz uztvērējam un šķēršļiem starp avotu un uztvērēju. Dažreiz, lai samazinātu 1 - 5 dB jāpatērē vidēji 50 Ls, dažreiz tas sastāda 1000 Ls un vairāk.

Prettrokšņa pasākumu projektēšana trokšņa avotā veicamie pasākumi ietver:

Avota režīma regulāciju un ekspluatācijas normu precīzu ievērošanu (efektivitāte apskatītā situācijā līdz 2 dB, skaņās izolācijas uzlabošana dod 29 dB uzrādītam avotam).

Zīm3. Trokšņa izplatīšanās karte diennakts nakts laikā 1.5 m. augstumā virs zemes reljefa pirms prettrokšņa pasākumu veikšanas objektā.

Zīm. 4. Trokšņa izplatīšanās karte diennakts nakts laikā 1.5 m. augstumā virs zemes reljefa pēc prettrokšņa pasākumu veikšanas objektā.

Kopējais skaņas slāpētāja garums uz tvaika ģeneratora ēkas gāzu izplūdes atveres >4m.

Zīm. 5. trokšņojošās iekārtas atvere un pielietotā skaņas slāpētāja izmēri.