Ārējo vides trokšņa avotu raksturojumu noteikšana (autoceļi, dzelzceļi, lidlauki, rūpnīcas )
Ielu un autoceļu troksnis.
Att. 1.
Transporta plūsmas troksnis zīm. 1 atkarīgs no tās intensitātes (vienības stundā), ātruma (parasti statistiski vidējā, km/h), kravas automobiļa īpatsvars (%), ceļa garenprofila un seguma, satiksmes organizācijas. Šādā veidā noteiktais līmenis atbilst brīvā lauka apstākļiem, taču praksē transporta maģistrāli nereti ieskauj apbūve, plūsmā var iekļauties tramvaja līnija, un, visbeidzot kustības joslas var būt šķirtas ar sadalošo joslu. Visi šie faktori, protams, iespaido līmeni . Automaģistrāļu trokšņi parasti atrodas 60 - 85 dBA robežās, ielu – 50 –75 dBA.
Esijas aprēķināšanas elementi ceļiem atšķiras atkarībā no izmantotā standarta. Piemēram, dažādi transporta veidi, emisijas augstumi, atšķirīgas emisijas līmeņa definīcijas u.t.t. Šeit mēs apskatījām Vācijas un Eiropas Savienības pagaidu standartus. Lūdzu izpētiet sadaļu „Pamati un Standarti” LR likumdošanā tālākai informācijai.
Dzelzceļa līnijas un mezgli.
Dzelzceļa līniju radītais troksnis atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, no kuriem galvenie ir sastāva veids, vilcēja tips, sliežu ceļa stāvoklis un gulšņu veids, kustības režīms un ātrums. Dzelzceļa līniju trokšņi parasti atrodas 65 - 85 dBA robežās att. 5. Ievērojot, ka esošā apbūve no dzelzceļa parasti ir pietiekami attālināta (pēc PSRS normām - 100 m), ceļa garenkāpums ir nebūtisks, dzelzceļa ekvivalentajam troksnim parasti nav nepieciešams ievērot labojumus. Akustiskajā emisijā būtiski neatšķiras koka un betona gulšņi.
Att. 5.
Dzelzceļa trokšņa maksimālie līmeņi parasti ir tieši atkarīgi no lokomotīves un vagonu veida , sliežu sastiprinājuma veida (metinātās vienlaidu sliedes ģenerē mazāku maksimālo līmeni nekā posmainās). Dīzeļvilcienu spektrā dominē zemo frekvenču skaņas (a) , bet elektrovilcienu – 1000-4000 Hz joslas (b). Sarežģītāka akustiskā aina raksturo dzelzceļa mezglus, jo tur bez jau minētās sastāvu kustības noris to sakabes un pārformēšanas darbi, lieto elektroakustisko apskaņošanu, atrodas ievērojams skaits pārmiju un strupceļu - t.i. elementu, kuri nodrošina papildus trokšņa rašanos.
Šī iemesla dēļ dzelzceļu staciju, šķirotavu, parku un depo trokšņu novērtēšana veicama vienīgi uz mērījumu bāzes. Pie dzelzceļa (tramvaju) sliežu uzlabojumiem no trokšņa izplatīšanās viedokļa jāmin ritošā daļas pārvadi un bremžu iekārtas, bremžu iekārtas, sliežu (dzelzceļa, tramvaju) ceļu tehniskās izmaiņas, lokomotīvju sastāvu maiņa uz elektrovilcieniem no dīzeļvilcieniem, vagonu skaita izmaiņas optimizējot kravnesību, ierobežojumi kustībai diennakts jūtīgākā periodā (nakts), apstāšanās punktu samazināšana, kustības ātruma ierobežojumi.
Aviolīnijas un lidlauki.
Aviolīnijas troksnis atkarīgs no lidmašīnu tipa, lidojumu trases trajektorijas, lidmašīnu kustības intensitātes. Viena un tā paša tipa lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās trokšņi ir atšķirīgi. Aviolīniju un lidlauku troksni ir iespējams novērtēt kā analītiski, tā mērījumu ceļā, taču šis darbs prasa ļoti augstu izejas datu ticamību un izpildītāju kvalifikāciju.
Ekvivalento skaņas līmeņu noteikšanai nepieciešams zināt lidmašīnu skaitu, tipu, to radītos maksimālos līmeņus apskatāmajā punktā, kā arī trokšņa iedarbības ilgumu. Starptautiskai lidostai “Rīga” trokšņa pētījumus 2000 gadā veica LAA speciālisti, kā rezultātā tika iegūti svarīgie ekvivalentā un maksimālā skaņas līmeņa kontūri lidostai apkārtējās teritorijās. Uz šo datu bāzes , ievērojot lidostas attīstības prognozes, tika aprēķināti sagaidāmie akustiskie apstākļi tuvai un tālākai perspektīvai. Lidostas akustisko kontroli veic vai nu periodiski (parasti ne retāk kā reizi 5 gados ) , vai pastāvīgi, izmantojot datormonitoringa sistēmas. Avio trokšņa samazināšanai nepieciešams rūpīgi fiksēt trokšņa diskomforta zonas, jo nelielas intensitātes vai lidmašīnu tipa izmaiņas rada salīdzinoši lielu diskomforta zonu pieaugumu.
Rūpniecisko objektu troksnis.
Šī grupa aptver ārkārtīgi plašu diapazonu izmantoto iekārtu, agregātu, tehnoloģisko līniju un transporta sistēmu jomā, kuru trokšņa noteikšanai izmantojami vai nu katalogu izgatavotāju dati, vai mērījumu rezultāti. Apbūves akustikā būtiskāk ir novērtēt attiecīgā uzņēmuma akustisko starojumu kopumā. Šī iemesla dēļ izmanto divas dažādas metodes, attiecīgi uzņēmuma tuvajam un tālajam laukam, taču kā izejas dati abos gadījumos nepieciešami mērījumu rezultāti.
Pēdējos gados ražošanas objektu trokšņa prognozēšana kļuvusi datorizēta , pamatā izmantojot kā izejas datus atsevišķo avotu skaņas jaudas līmeņus .Visa tālākā trokšņa izplatība , arī ražotnes teritorijā ,tiek aprēķināta saskaņā ar nākošajās nodaļās izklāstīto pieeju. Rūpniecības un komunālo uzņēmumu ekvivalentie skaņas līmeņi pa perimetru parasti ir 65 - 85 dBA robežās, bet uzņēmumu kopējie skaņas jaudas līmeņi 100 - 140 dBA robežās.
Industriālas darbības trokšņa avoti (kā arī sporta un atpūtas iestāžu) var būt punktveida, līnijveida un laukumveida. Avoti tiek aprakstīti ģeometriski ar koordinātēm x,y,h un apvidus augstumu: punktveida avotiem koordināta apzīmē avotu. Līnijveida avoti var tikt tuvināti izmantoti, kā poligoni. Kad vien izmainās avota skaņas jauda uz metru, jāveido jauns līnijveida avots. Laukumveida trokšņa avots tiek definēts izmantojot robežu koordinātes. Plakne avoti var tikt novietoti jebkādā formā un orientācijā, bet tiem vienmēr jāveido plakne.
Avotus ar nesfērisku starošanas modeli ir nepieciešams asociēt ar virziendarbību. Ir vairāki iemesli kāpēc troksnis tiek izstarots šādā veidā un ir vairāki veidi kā koriģēt izplatīšanās aprēķinus priekš tiem. Visvienkāršākais piemērs ir avots tuvu zemei.
Samazinot rūpnieciska rakstura objektu troksni nepieciešama precīzas informācijas iegūšana par avotu ar mērījumu palīdzību, dominējošo trokšņa avotu emisijas ierobežošana ar slēgtu telpu vai nojumu izveidošanu, kurās pielietotas norobežojošas konstrukcijas ar atbilstošām skaņas izolācijas īpašībām. Kā viens no paņēmieniem, kas minēts jau iepriekš, jāmin trokšņa avota darbības laika ierobežošana diennakts jūtīgākā periodā (nakts). . Avotu izvietojuma ierobežošana vai to pārvietošana parasti saistīta arī ar iekārtu komunikāciju pārbūvi, kas var izrādīties nesamērīgi ar panākto trokšņa līmeņa samazinājuma apjomu (teritorija un līmenis).
Citi trokšņa avoti.
Visi pārējie trokšņa avoti izplatīti retāk, lai gan to trokšņa līmeņi ir pietiekami augsti. Vaļējās transformatoru apakšstacijas parasti ir tonālu pastāvīgu trokšņu avots. To līmeņi atkarīgi no transformatora jaudas , sprieguma un izmantotā dzesēšanas veida (dabiskā vai piespiedu ar ventilatoriem). Sporta spēles, dažādas iekraušanas - izkraušanas operācijas, tīrīšanas darbi parasti rada 60 - 80 dBA lielus trokšņa līmeņus.
Ievērojamu ietekmi uz pilsētas akustisko vidi atstāj būvlaukumi , jo lieljaudas tehnikas (ekskavatori, pāļdziņi, betona sūkņi, kompresori, u.c.) skaņas jaudas līmeņi ir 95- 130 dBA robežās.
Pilsētu akustisko vidi būtiski iespaido arī sūkņu stacijas, slēgtā tipa transformatoru stacijas, kā arī atsevišķu veidu izkliedes centri - naktsklubi, diskotēkas ar ārējo troksni 55 - 75 dBA. Vairumā gadījumu šādu trokšņu avotu līmeņus nosaka mērījumu ceļā vai ar datoranalīzes palīdzību.
Ar datorprogrammas palīdzību praktiski iespējams modelēt jebkuras konfigurācijas trokšņa avotu, kurš vienlaicīgi tiek aprakstīts ar viesiem iepriekš minētiem trokšņa avotu aprakstīšanas paņēmieniem (punktveida, līnijas, plaknes). Ņemot vērā testēšanas rezultātus, kas tiek attiecīgi ievadīti datorprogrammu datu bāzēs un pēc modeļa validācijas, tiek panākts rezultāts, kas ļauj veikt jebkuras iepriekš aprakstītas prettrokšņa pasākumu darbības.
Trokšņa izplatība apbūvē
Skaņas kopējais vājinājums (A) sastāv no atsevišķām skaņas vājinājuma likumsakarībām, piemēram,  , kurā, Adiv vājinājums, kuru izsauc ģeometriskā diverģence, Aatm - vājinājums, kas rodas atmosfēras absorbcijas rezultātā, Agr vājinājums, kuru rada zemes ietekme, Abar - ekrāna izraisītais vājinājums, Amisc - vājinājums, kuru izsauc citi faktori (piemēram: stādījumi un rūpnieciskās zonās). Sfēriska rakstura skaņas izkliedei brīvajā laukā, punktveida avota skaņas vājinājumu, decibelos nosaka ģeometriskā diverģence ( Adiv). Atmosfēras izraisīto absorbciju (Aatm),
|
