Akustisko ekrānu projektēšana

Akustisko ekrānu projektēšana

Kā viens no būtiskākiem skaņas vājinājumiem ir ekranēšana (A_bar), kur objektu var uzskatīt par ekranējošu šķērsli (bieži sauktu par ekrānu), ja tas atbilst sekojošām īpašībām, virsmas masa ir vismaz 10 kg / m² , objektam ir vienlaidus virsma bez lielām spraugām vai atstarpēm, objekta horizontālā dimensija, kas mērīta perpendikulāri “avota – uztvērēja” līnijai, ir lielāka nekā skaņas viļņa garums $\lambda$ interesējošās oktāvas joslas vidējā frekvencē – citiem vārdiem sakot: l_l + l_r > $\lambda$ (skat. Att.8.). Objektu uzskata par ekranējošu šķērsli tikai tad, ja tā horizontālā dimensija, kas mērīta perpendikulāri “avota – uztvērēja” līnijai SR, ir lielāka par viļņa garumu: l_l + l_r > $\lambda$.

Katrs objekts, kas atbilst šīm prasībām, jāuzskata kā ekrāns ar vertikālām malām. Ekrāna augšmala ir taisna līnija, kas var būt slīpa. Ekrāna izraisītais vājinājums A_bar ar nolūku tiek uzrādīts kā skaņas izolācija. Nozīmīgas arī var būt abu veidu difrakcijas: pār barjeras augšējo malu un gar barjeras vertikālo malu (skat. Att.9.).

Att. 8. – Starp avotu (S) un uztvērēju (R) novietota ekranējoša šķēršļa projekcija plānā (diviem variantiem).

Att. 9. – Dažādie skaņas izplatīšanās ceļi pie ekrāna