Akustisko pētījumu rezultātu salīdzināšana ar LR likumdošanas aktos noteiktām pieļaujamām vērtībām
Akustisko pētījumu rezultātu salīdzināšana ar LR likumdošanas aktos noteiktām pieļaujamām vērtībāmVides trokšņa novērtēšanaNoteikumu mērķis ir nepieļaut, novērst vai samazināt kaitīgās sekas, ieskaitot diskomfortu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim un nodrošināt pasākumu izstrādi, lai mazinātu vides troksni. Vispārīgi noteikumi nosaka izvēlētos trokšņa rādītājus un to piemērošanas kārtību ar attiecīgām trokšņa novērtēšanas metodēm. Bieži attēlotas prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izveidi. Jāņem vērā, ka noteikumi attiecas uz vides troksni, kas iedarbojas uz cilvēkiem, tai skaitā apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijās, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām, bet neattiecas uz to troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas, sadzīves troksni, kaimiņu radīto troksni, troksni darbavietās vai troksni transportlīdzekļu iekšienē vai troksni, ko radījušas militāras darbības militāra konflikta zonās. Noteikumos definētie termini ir: Aglomerācija ir tā teritorija, kura sastāv no vismaz vienas pilsētas, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000, un vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām, kas robežojas ar šo pilsētu. „Akustiskā plānošana” nozīmē nākotnē paredzā trokšņa kontrolēšana ar plānotiem pasākumiem, tādiem kā īpaša teritorijas apsaimniekošana, satiksmes sistēmu speciāla projektēšana, satiksmes plānošanu, un trokšņa mazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā. Trokšņa radītā sabiedrības apgrūtinājuma pakāpi, kas noteikta novērtējot troksni saskaņā ar kādām no Latvijas Republikā (LR) apstiprinātām metodēm vai standartiem, sauc par „diskomfortu”. Vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību apzīmē ar terminu „kaitīgas sekas”. Ar mērķi nepaaugstināt trokšņa līmeni atsevišķos gadījumos tiek veidoti „klusie rajoni aglomerācijā”, kas ir pašvaldības noteikts rajons, kurā Lden vai arī cita attiecīga trokšņa rādītāja vērtība jebkuram trokšņa avotam ir mazāka par trokšņa robežlielumu; Savukārt „kluss rajons” tiek uzskatīts rajons, kas atrodas lauku teritorijā, kura apjomu nosaka kompetentās institūcijas gadījumā, ja tajā nav satiksmes, rūpniecības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa. Par Stratēģisko trokšņa kartēšanu, sauc trokšņa izplatīšanās attēlošanu aglomerācijā no dzelzceļa līnijām, kuru satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, pasažieru lidostu, kurā notiek vairāk nekā 50 000 pārvietošanās (gaisakuģu pacelšanās vai nosēšanās) gadā, izņemot tās, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas (turpmāk – lidosta). Likumdošanā iestrādāts, ka par trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi aglomerācijai atbildīgā ir tā pašvaldība, kuras teritorijā ir pilsēta ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 100 000. Savukārt satiksmes ministrija atbildīga attiecībā uz reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļu, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līniju, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, pasažieru lidostu, kurā notiek vairāk nekā 50 000 pārvietošanās gadā. Visas aglomerācijas robežas nosaka atbildīgā pašvaldība un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, saskaņojot šo ar Vides ministriju. Trokšņa robežlielumu ievērošanu LR kontrolē Valsts veselības inspekcija saskaņā ar tās nolikumu, kā arī pašvaldības vai citas institūcijas, kurām attiecīgā pašvaldība ir deleģējusi šādu kompetenci. Jāpiezīmē, ka trokšņa mērījumus un trokšņa rādītāju novērtēšanu laboratorijas, kuras akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas laboratorijas, kas testēšanu veic ar mērīšanas līdzekļiem, kuri ir kalibrēti. Lai novērtētu trokšņa rādītājus, piemēro mērīšanas metodes, kas noteiktas standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana". Trokšņa rādītāju novērtēšanai izmanto standartā LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" noteiktos lielumus un novērtēšanas procedūras. Rūpnieciskās darbības radītā trokšņa novērtēšanai pielieto: standarts LVS ISO 8297:2004 "Akustika-L. Trokšņa mērījuma datus, kas iegūti fasādes vai citas atstarojošas virsmas priekšā, koriģē, lai tajos neatspoguļotos attiecīgās fasādes vai virsmas ietekme (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A)). Skaņas jaudas līmeņu noteikšana rūpniecības uzņēmumiem ar daudziem trokšņa avotiem skaņas spiediena līmeņu vidē novērtēšanai -Tehniskā metode" standarts LVS EN ISO 3744:2004 "Akustika–Trokšņa avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana pēc skaņas spiediena – Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs atstarojošas plaknes". Standarts LVS EN ISO 3746:2004+AC "Akustika– Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana pēc skaņas spiediena – Kontrolmetode ar aptverošu mērvirsmu virs atstarojošas plaknes". Lidostu un gaisa transporta radītā trokšņa novērtēšanai. Metode ECAC.CEAC Doc. 29 "Standarta metode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap civilajām lidostām" ("Report on Standard Method of Computing Noise Contours around Civil Airports"). Trokšņa robežlielumi teritorijāsViens no galvenajiem vides trokšņa vērtēšanas kritērijiem ir vides trokšņa izsauktā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un sabiedrības reakcija uz šādas ietekmes izraisoša trokšņa klātbūtni. Caurmērā pastāv uzskats, ka trokšņa skaņas līmeņa noteikšana ar trokšņa spektra frekvenču izsvarošanas raksturlīkne A ir pietiekama trokšņa negatīvās ietekmes raksturošanai. Tomēr, saskaroties ar daudziem gadījumiem, kur troksnim ir raksturīga tonalitāte, impulsivitāte vai liels zemo frekvenču īpatsvars, zinātnieki nāca pie atziņas, ka šāds troksnis izsauc sabiedrības atšķirīgu reakciju pie viena un tā paša A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa. Lai objektīvi novērtētu sabiedrības visumā subjektīvo reakciju uz vides trokšņa izraisītajām subjektīvām izjūtām, tiek ieviests kritērijs “apgrūtinājums” /annoyance – angļu val./, pie kura noteikšanas ieteicams ņem vērā ne tikai izmērīto vai prognozēto skaņas līmeni noteiktā vietā, bet arī diennakts laiku, sabiedrības sadzīves tradīcijas, trokšņa raksturu un tā iedarbības ilgumu. Ar šo tiek arī ieviests tā saucamais pielāgošanas /adjustment/ process, kura viens no etapiem ir trokšņa standartizētā vērtēšanas līmeņa /rating level – angļu val./ noteikšana. Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un publisko ēku telpāsLatvijas Republikā pamatojoties uz likumu "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešās daļas 1.punktu izdoti noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās, kas noteikumi nosaka trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes dzīvojamo un publisko ēku telpās. Šos noteikumus neattiecina uz troksni darba vidē; ko regulē atsevišķs normatīvs, kā arī netiek novērtēts troksnis, kas rodas no publiskiem atpūtas un sporta pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību (arī iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību). Jāņem vērā, ka trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības". Trokšņa rādītāju vērtības telpās attiecīgiem noteikumos minētiem parametriem novērtē, pamatojoties uz trokšņa mērījumiem, kas veikti atbilstoši standartam LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" un standartam LVS ISO 1996–2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", kā arī ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētās prasības. Prognozējamās trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, pamatojoties uz aprēķiniem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 016-11 "Būvakustika", kas tiks apskatīts tālāk. Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai(LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 1082). Latvijas Republikā pastāv kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. Kā viens no piesārņojuma veidiem minēts troksnis. Informācija par trokšņa avotiem uzrāda atbilstoši 3. tabulai (norāda tos trokšņa avotus, kuri vienas stundas laikā rada ekvivalentu nepārtrauktu A izsvarotu skaņas spiediena līmeni (LAeq. dB(A)), lielāku par 40 dB(A) naktī (no plkst.23.00 līdz 7.00), 45 dB(A) vakarā (no plkst.19.00 līdz 23.00) un 50 dB(A) dienā (no plkst.7.00 līdz 19.00). Latvijas Būvnormatīvs LBN 016-11Laikā uz 28.06.2011 Latvijas Republikā tika apstiprināti MK noteikumi Nr.499 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-11 "Būvakustika". Trokšņa avotu, prettrokšņa elementu un akustiskās vides parametrus nosaka, izmantojot mērījumus vai aprēķinus. Prettrokšņa pasākumi, akustiskās kvalitātes paaugstināšanai, ietver apbūves akustiku, tehnisko iekārtu (inženieriekārtu) radīto trokšņu samazināšanu un skaņas izolāciju. To mērķis ir nepieļaut trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegšanu telpās un apbūves teritorijā. Būvnormatīva prasības attiecināmas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un apbūves teritoriju visā to funkcionēšanas ciklā, veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu. Šā būvnormatīva prasības ir obligātas visām juridiskajām un fiziskajām personām. Būvnormatīvs nosaka galvenās prasības ēku telpu un apjumtu estrāžu akustiskajiem parametriem. Būvnormatīvs konkretizē un papildina Latvijas būvnormatīvā LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves". Būvnormatīvs neattiecas uz ražošanas, tehniskajām un speciālas nozīmes telpām, kā arī uz būvēm (piemēram, ierakstu un pārraides studijām un skaņu režijas telpām), kurām tiek izvirzītas īpašas akustiskās prasības un kurām akustiskos parametrus nosaka pasūtītājs. No akustiskā komforta viedokļa telpu atbilstība parametriem tiek iedalīta četrās klasēs: A klase – telpas ar īpaši augstām akustikas un skaņas izolācijas īpašībām, B klase – telpas ar augstākām akustikas un skaņas izolācijas īpašībām nekā minimāli noteiktās, C klase – telpas, kurās skaņas izolācijai noteiktās minimālās prasības ir obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanā, D klase – telpas ekspluatācijā esošās ēkās. Skaņas izolācijas īpašību aprēķināšanai un noteikšanai rekomendējamie standarti, metodes, metodikas, noteikumi un literatūra
Telpu akustisko īpašību aprēķināšanai un noteikšanai rekomendējamie standarti, metodes, metodikas, noteikumi un literatūraStandarti:
Metodes un literatūra:
Apbūves akustikaKopējās prasības ietver pašvaldības, kas teritorijas plānošanas procesā (detalplānojumu izstrāde) nosaka akustiskās diskomforta zonas vai ņem vērā to ietekmi, piemēro šajā būvnormatīvā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības apbūves aizsardzībai pret troksni. Būvnormatīvs paredz akustisko diskomforta zonu prognozēšanu, kur ir vides apgabali, kurās pārsniegti attiecīgajai teritorijai noteiktie normatīvajos aktos reglamentētie trokšņa robežlielumi. Akustiskā diskomforta zonu robežas nosaka atsevišķi katram diennakts periodam, izmantojot akustiskos mērījumus vai aprēķinus saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Ja darbojas vairāki trokšņa avoti vai tiek ietekmētas vairākas ēkas, veic tīklveida akustiskos mērījumus vai situācijas trīsdimensiju datormodelēšanu. Akustiskos mērījumus var veikt periodiski vai izmantot akustisko monitoringu. Izvērtējot akustisko diskomforta zonu ietekmi, ņem vērā diskomforta iemesla darbības laiku diennakts periodos. Akustiskā diskomforta zonās pieļaujama tādu ēku atrašanās, kuru ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolācija nodrošina atbilstošus skaņas līmeņus iekštelpās saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem par pieļaujamo trokšņu līmeni. Apbūves akustisko īpašību aprēķināšanai un noteikšanai rekomendējamie standarti, metodes, metodikas, noteikumi un literatūraStandarti:
|