6.vingrinājums
Lasiet!
Svētki Latvijā!
Visi cilvēki mīl svinēt svētkus. Katrai tautai un katrai valstij ir savi svētki. Katram gadalaikam arī ir savi svētki. Ir valsts svētki, ir tautas svētki un ir arī ģimenes svētki. Ģimenes svētkus mēs svinam ar radiem un draugiem. Valsts svētkus svin visa tauta. Valsts svētkos pie mājām ir karogi. Valsts svētkos ir brīvdiena.
Pirmais septembris Latvijā arī ir svētki. Bet vecāki pirmajā septembrī strādā. Tā nav viņu brīvdiena. Pirmais septembris ir skolēnu svētki, tā ir mācību gada pirmā diena. Tā ir Zinību diena. Mācību gada pēdējā diena katram ir sava. Lieliem bērniem tā ir vasarā, maziem – pavasarī. 
Fotogrāfijā Nr.4 jūs redzat Latvijas valsts svētkus. Jūs redzat tautu pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Tauta svin valsts svētkus. Cilvēkiem rokās ir Latvijas karogi, viņi staigā ar valsts karogiem. Latvijas valsts karogs ir sarkanbaltsarkans. Latvijas karogam ir divas krāsas – baltā un sarkanā. Galvenie Latvijas valsts svētki ir rudenī. Latvijas Valsts gadadienu (18. novembri) svin rudenī. Valsts svētkos cilvēki nestrādā, viņi svin svētkus. Valsts gadadienu sauc arī par Neatkarības (brīvības) svētkiem. Uz Brīvības pieminekļa ir vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”. Tēvzeme ir mūsu Dzimtene. Brīvību mīl visas tautas. 
Jāņus svin vasarā. Jāņus zina arī tie cilvēki, kas nedzīvo Latvijā. Tie ir ļoti jauki tautas svētki – Līgo svētki (Jāņu vai Līgo vakars) vai Jāņi. Līgo vakars ir 23. jūnijā. Jāņi ir mūsu skaistākie svētki. Jāņi ir zaļi svētki. Zāle ir zaļa, koki ir zaļi. Jāņos dienas ir īsas, bet naktis – garas. Latvieši mīl svinēt Jāņus laukos. Jāņos laiks ir silts. Līgo diena un Jāņu diena ir brīvdienas. Rīgā Jāņus svin arī pie Daugavas.
Jāņos Latvija iedzīvotāji dzied Jāņu dziesmas un dejo tautas dejas. Jāņos cilvēki dzer alu .Tauta mīl dejošanu un dziedāšanu. Cilvēki staigā un priecājas. Vīrieši un sieviete, un bērni arī svin Līgo svētkus visu nakti. Viņi staigā, dejo un dzied. Jānu nakts ir visīsākā nakts gadā. Jūs redzat – Jāņos viss ir skaists un zaļš.
Vasarā Latvijā svin arī Dziesmu svētkus. Tas ir svinīgs un skaists notikums. Dziesmu svētkos brīvdienu nav. Dziesmu svētkos tauta dzied latviešu tautas dziesmas un dejo tautas dejas. Fotogrāfijā jūs redzat Dziesmu svētkus Rīgas ielās. Tie ir svētki daudzās krāsās. Dziesmu dziedāšana un dejošana ir latviešu tautas tradīcija. Valsts Dziesmu svētkus nesvin katru gadu. Tas ir dārgs pasākums. Dziesmu svētkus svin vienu reizi četros gados.
Mēs svinam Ziemassvētkus un Jauno gadu ziemā. Tie arī ir skaisti svētki. Latvijā ziemā ir auksts. Mēs mīlam baltos Ziemassvētkus un Jauno gadu. Tad Latvijā ir sniegs un viss ir skaists un balts. Koki ir balti, zeme ir balta, pilsēta ir balta. Bet egle arī ziemā ir zaļa. Ziemassvētki un Jaunais gads ir valsts svētki un arī ģimenes svētki. Ziemassvētki ir arī kristiešu svētki. Tās arī ir brīvdienas. Svētkos cilvēki atpūšas. Ģimenē cilvēki nedzied valsts himnu, ģimenes dzied Ziemassvētku dziesmas. Ziemassvētkos un Jaunajā gadā cilvēki rotā egles. Jūs redzat trīs fotogrāfijas ar Ziemassvētku eglēm. Viena Ziemassvētku egle ir sniegā. Otra egle ir mājās. Pie egles ir divi bērni – zēns un meitene, un viņu mamma. Trešā egle ir pilsētas egle. Tie ir Ziemassvētki pilsētā.
Pavasarī Latvijā svin Lieldienas. Fotogrāfijā jūs redzat Lieldienu olas. Olas krāso ģimenē. Cilvēki sveic viens otru. Viņi saka: “Priecīgas Lieldienas” Lieldienas arī ir kristiešu svētki. Lieldienas ir ģimenes svētki. Lieldienās cilvēki priecājas par pavasari. Daži koki lieldienās ir zaļi. Zēni un meitenes dejo.
1. maijā ir Darba svētki. Tie ir starptautiskie svētki un arī valsts svētki. Tā ir brīvdiena. Arī Darba svētki ir pavasara svētki.
Bet 4. maijā Latvijā svin vēl vienus Valsts svētkus. Tā ir Neatkarības deklarācijas diena.
