Lasiet tekstu, centieties atcerēties faktus par Latvijas vēsturi!

Pirmo grāmatu par latviešiem vācu valodā XVIII gadsimta beigās sarakstīja (wrote, a écrit, написал) Garlībs Merķelis. Pirms tam latvieši vācu un citu Eiropas tautu acīs bija tikai zemnieki un dzimtcilvēki. Tomēr latviešiem bija gan sava kultūra, gan tradīcijas, gan tautas dziesmas (dainas), gan savi svētki. XIX gadsimtā sākās latviešu nacionālās identitātes meklējumi, ko sauc par Pirmo Atmodu. Tās dalībnieki sauca (called, se sont nommés, называли) sevi par jaunlatviešiem. Viens ko jaunlatviešiem bija Krišjānis Barons, kurš apkopoja vairākus simtus tūkstošu Latvju Dainu. XIX gadsimta otrajā pusē, pēc zemnieku brīvlaišanas Krievijā, sāka veidoties latviešu inteliģence un buržuāzija, attīstīties profesionālā māksla, literatūra un mūzika.

Idejas par savu neatkarīgo valsti parādījās 1905. gada revolūcijas laikā. Tad jau darbojās citi cilvēki – Latvijas sociāldemokrāti. Arī Latvijas slavenākais dzejnieks Rainis bija sociāldemokrāts.

Bilde
1905. gada strādnieku demonstrācija Rīgā

Revolūcijas laikā latvieši parādīja, ka viņi spēj pretoties (resist, oppose; s’opposer, сопротивляться) gan vācu, gan krievu kungiem. Bet neatkarības iegūšanai vajadzēja iziet cauri I Pasaules karam (World war, guerre Mondiale, Мировая война).

Pēc revolūcijas Krievijā 1917. gadā un Vācijas kapitulācijas Latvijas Tautas padome 1918.g. 18. novembrī proklamēja Latvijas neatkarību. Sekoja divu gadu cīņas pret boļševikiem un pret Baltvācu karaspēku, kur latviešus atbalstīja (supported, sont supporté, поддержали) igauņi un Antante. Beidzot 1920. gada augustā tika parakstīts miers (peace, paix, мир) starp Krieviju un Latviju. Latvija kļuva par parlamentāro republiku ar prezidentu priekšgalā. Par pirmo Latvijas prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti. Latvijas parlamentā (Saeimā) bija 100 deputāti no dažādām partijām ar minoritāšu pārstāvjiem. Sākās Neatkarīgas Latvijas vēstures pirmā daļa. Republikas valdība veica zemes reformu (agrarian reform, réforme agricole, земельная реформа), atjaunoja kara postījumus (damages, dégâts, разрушения), un valsts veiksmīgi attīstījās. Attīstību pārtrauca (was interrupted, est arrêté, прервал) 30.gadu sākuma ekonomiskā krīze. Tad sekoja valsts apvērsums, un Kārlis Ulmanis kļuva par autoritārā režīma vadoni.

Last modified: Wednesday, 26 June 2013, 3:22 PM