Lasiet tekstu un centieties izparst dažādu kultūru ietekmi uz Latviju.

1939. gada 23. augustā starp Staļinu un Hitleru tika noslēgts Molotova – Ribentropa pakts. Pēc dažām dienām sākās II Pasaules karš – ar Hitlera Vācijas uzbrukumu Polijai un PSRS karaspēka bāzēm Baltijas valstīs. Divi totalitārie plēsoņas (beasts, bêtes, хищники ) sāka Eiropas dalīšanu. 1940. gada jūnijā Padomju Savienība ieveda savu karaspēku (troops, troupes, войска) visās Baltijas republikās, un Latvija zaudēja ( lost, a perdu , утратила) neatkarību.

Jūs redzat tabulā, ka 1935. gadā Latvijā dzīvoja daudz vāciešu un ebreju. Pēc kara to šeit palika pavisam maz. Vācieši repatriējās 1940. gadā, ebreji gāja bojā Holokaustā. Latviešu skaits pēc II pasaules kara Dzimtenē stipri samazinājās. Daudzi krita frontē, karojot abās pusēs, citus deportēja uz Austrumiem, citi emigrēja uz Rietumiem. Krievu kopienu (community, communauté, общину) Latvijā kopš XVII gadsimta veidoja vecticībnieki (old believers,  vieux-croyants, староверы ), vēlāk – ierēdņi un strādnieki, pēc revolūcijas Krievijā – emigranti.  Pēc II Pasaules kara krievu skaits pieauga īpaši strauji (strauji = ļoti ātri), jo Latvijā veidojās daudzas lielas rūpnīcas – gan Rīgā, gan ārpus tās. Rūpnīcām bija nepieciešams darbaspēks (workforce, human resourses; main d’oeuvre, рабочая сила ).

Arī poļi ir viena no senākajām Latvijas minoritātēm (kopš XVI gadsimta). Visu četru minēto tautību (vāciešu, krievu, ebreju un poļu) ieguldījums (contribution, endowment; contribution, вклад) Latvijas kultūrā ir ļoti liels – gadsimtu gaitā tie veidoja mūsu zemes kultūras mozaīku. Starp viņiem bija arhitekti, mācītāji (clergymen, ecclésiastiques, священнослужители),   zinātnieki (scientists, savants, ученые), skolotāji, ārsti, mākslinieki (painters, paintres, художники), aktieri, filozofi, rūpnieki, mecenāti, kinorežisori (film directors, réalisateurs), komponisti un dejotāji, un pat politiķi (politicians, poltiticiens, политики ) . Virkne (chain, train; suite, ligne; ряд, чреда) slaveno vārdu, pateicoties kuriem Latvijas vārds zināms, pieder ne tikai latviešu tautai, bet arī šeit kopš seniem – un ne tik seniem laikiem – dzīvojošiem cittautiešiem (aliens, étrangers, здесь – не латыши). Un, kā teica mūsu rakstniece Zenta Mauriņa, “Latvija – tas ir kultūras tilts”. Tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Tāpēc jau vairākus gadsimtus latvieši runā ne tikai savā, bet arī dažās citās valodās. Daudzvalodība ir mūsu tradīcija. Bet latviešu valoda ir tā, kas mūs vieno.

Pēdējās izmaiņas: ceturtdiena, 2013. gada 27. jūnijs, 16:26