Klimata pārmaiņu ietekme uz lauku ainavas izmaiņām

Klimats mainās, un mēs arvien vairāk izjūtam šo pārmaiņu sekas. Gados vecāki cilvēki bieži atceras to, kādas ziemas un vasaras bija viņu jaunībā, kā briduši pa sniegu uz skolu, kā pikojušies un vizinājušies ar ragaviņām. Tagad pavasaris sākas ar katru gadu agrāk, kā arī sniegpulkstenītes uzzied un gājputni atgriezās negaidīti ātri. Tas liecina par straujām klimata pārmaiņām jeb, kā dažreiz to dēvē, globālo sasilšanu. Ja mēs neko nedarīsim, lai to apturētu, sasilšana mainīs mūsu ierasto pasauli un liks atteikties no dzīvesveida, ko mēs šobrīd uzskatām par pašsaprotamu.

Klimats ir ļoti sarezģita sistēma, kuru galvenokārt ietekmē enerģijas plūsmas no Saules. Klimats sastāv no vairākiem savstarpēji saistītām sistēmām, kur atmosfēra ir klimata sistēmas visjūtīgākā un straujāk mainīgā daļa, kuru veido:

• Gāzes;
• Ūdens tvaiki;
• Putekļi;
• Aerosoli.

Avots: http://www.zalabriviba.lv/klimats/klimats-un-laikapstakli-atskirigais-diskursa-par-klimata-parmainam/

Pēc zinātnieku atzinumiem, klimats pēdējo simt gadu laikā ir ievērojami mainījies. Šīs pārmaiņas ir ļoti straujas un saistītas arī ar vidējās temperatūras pieaugumu uz Zemes – 20. gadsimtā vidējā temperatūra uz mūsu planētas paaugstinājusies par 0,6 grādiem. Klimatu ietekmē ne tikai temperatūras pieaugums, bet arī izmaiņas nokrišņu daudzumā, klimata kā sistēmas stabilitāte, ekstremālo parādību biežums.

Liela daļa pētījumu klimata izmaiņas saista ar gāzu emisijas pieaugumu pēdējā gadsimta laikā cilvēka dzīves veida un saimnieciskās darbības dēļ.

Ir pierādīts, ka pēdējo 100 gadu laikā gaisā ir ievērojami pieaugusi galvenokārt to gāzu koncentrācija, kas izraisa siltumnīcas efektu. To vislabāk pierāda CO2 koncentrācijas pieauguma tendences. Vielu koncentrācija atmosfērā tieši korelē ar cilvēka darbības rezultātā emitēto vielu apjomu.

Lauksaimniecībā 2012. gadā radās 10 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ievērojama mājlopu skaita samazināšana, efektīvāka mēslošanas līdzekļu izmantošana un labāka kūtsmēslu apsaimniekošana Eiropas Savienībā palīdzēja laikposmā no 1990. gada līdz 2012. gadam lauksaimniecībā radušās emisijas samazināt par 24 %.

Tomēr pārējās pasaules valstīs lauksaimniecība attīstās pretējā virzienā. Laikposmā no 2001. gada līdz 2011. gadam visā pasaulē emisijas no graudaugu un mājlopu audzēšanas ir pieaugušas par 14 %. Šis pieaugums galvenokārt ir noticis jaunattīstības valstīs kopējā lauksaimnieciskās ražošanas apjomu palielinājuma rezultātā. To ir noteicis pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas un pārtikas patēriņa ieradumu izmaiņas visā pasaulē, ko noteica ienākumu palielināšanās dažās jaunattīstības valstīs. Šajā laikposmā mājlopu zarnu fermentācijas radītās emisijas ir palielinājušās par 11 %, un 2011. gadā sastādīja 39 % no nozares kopējiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem.

Ir aizvien vairāk pierādījumu, ka klimata izmaiņas pasaulē palielina dabas katastrofu, plūdu, vētru, sausuma parādību risku un izsauc pārtikas produktu ražošanas samazinājumu, kā arī negatīvi ietekmē ūdeņu ekosistēmu stāvokli. Ietekme uz lauksaimniecību nākotnē izpaudīsies atšķirīgi dažādos pasaules reģionos. Lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu apdraudētība saistās ar reģionālā klimata izmaiņu īpatnībām, kultūraugu jūtīgumu pret klimata izmaiņām un ražošanas sistēmu adaptācijas spējām.

Baltijas jūras baseinā reģionālie klimata modeļi šajā gadsimtā paredz gaisa to palielināšanos par 3-5 C^o, kas var izraisīt veģetācijas perioda pagarināšanos par 20-50 dienām jūras baseina ziemeļdaļā un 30-90 dienām dienviddaļā.

Veģetācijas perioda pagarināšanās, it sevišķi pavasarī, palielina kultūraugu bioloģisko ražību. Augu sekā var parādīties tādas kultūras, kā kukurūza graudu ražošanai u.c. dienvidu rajoniem raksturīgi kultūraugi.

Paredzams nokrišņu apjoma pieaugums, sevišķi Baltijas jūras baseina dienviddaļā. Latvijas teritorijā nokrišņu pieaugums varētu būt neliels, taču būtiski mainās nokrišņu sadalījums. Paredzamas siltākas un mitrākas ziemas un vasaras ar izteiktākiem sausuma periodiem. Upju noteces modelēšana (METQ modelis, Bērzes upe) parāda, ka siltās, ar atkušņiem bagātās ziemas izraisīs biežākus ziemas plūdus un samazinās pavasara palu maksimumus. Gada kopēja notece var nedaudz palielināties. Turpretī vasaras veģetācijas perioda caurplūdumi var samazināties, izraisot ūdens resursu deficītu. Ūdens kvalitātes modelēšana Bērzes upei (Fyris modelis, Zviedrija) parāda piesārņojuma pieaugumu ziemas mēnešos. Vasaras periodā paredzamais piesārņojuma pieaugums nenozīmīgs.

Klimata pārmaiņas paaugstina ekstremālo klimatisko parādību (plūdi, sausuma periodi) iestāšanās risku, kas var būtiski apdraudēt lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības izraisīto ūdeņu ekosistēmu difūzo piesārņojumu. Vasaras sausums samazina augu barības vielu izmantošanu, veidojot augsnē augstu to izskalošanās potenciālu. Pie nelabvēlīgas klimatisko apstākļu kombinācijas, piemēram, pēc sausās vasaras 2006/2007. gada siltā, pārmitrā ziemā tika novērota ļoti augsta slāpekļa savienojumu izskalošanās. Agrovides pasākumu izpilde jau tuvākajā laikā kļūs par jaunās ES lauksaimniecības atbalsta maksājumu politikas sastāvdaļu.

Kopumā var uzskatīt, ka Latvijas lauksaimniecība varētu iegūt vairāk no klimata mainības, nekā zaudēt no tās izsauktajām negatīvajām ietekmēm. Taču nepieciešami savlaicīgi adaptācijas pasākumi negatīvo ietekmju samazināšanai un klimata maiņas priekšrocību izmantošanai. Par svarīgākajiem uzskatāmi augsnes mitruma režīma regulēšanas pasākumi: nosusināšanas sistēmu darbības uzlabošana siltās, ar atkušņiem bagātās ziemās un apūdeņošanas sistēmu izbūve sausuma seku novēršanai. Lai samazinātu ar klimatiskiem apstākļiem saistīto saimnieciski ekonomisko risku, jāattīsta daudznozaru saimniekošanas sistēma.

Latvijā jāveicina jaunu kultūraugu un to hibrīdu aklimatizācija mainīgā klimata apstākļos. Lauksaimniecības izsauktā difūzā piesārņojuma un augsnes ūdens erozijas ierobežošanai jāievieš agrovides pasākumi (mākslīgas mitrzemes, buferjoslas gar ūdens avotiem). 

Ir pietiekami pierādīts, ka globālās klimata pārmaiņas šobrīd rada ogļskābās gāzes un citu siltumnīcas efekta gāzu pieaugums atmosfērā cilvēku darbības rezultātā. Lai gan siltumnīcas efekta gāzes atmosfērā nonāk arī dabisku procesu rezultātā (dzīvnieku elpošana, biomasas noārdīšanās), līdz šim tās pietiekami uzņēma mūsu planētas plaušas - meži, ogļskābo gāzi (CO2) pārvēršot biomasā, un rezultātā CO2 koncentrācija atmosfērā bija līdzsvarā. Patlaban cilvēku darbības rezultātā fosilo resursu (naftas, gāzes, ogļu) dedzināšanā izdalīto ogļskābo gāzi aizvien rūkošās mežu platības vairs nespēj absorbēt, tāpēc pieaug CO2 koncentrācija atmosfērā, izraisot klimata pasiltināšanos: veidojas siltumnīcas efekts, jo šo gāzu molekulas vairāk Saules siltuma aiztur atmosfērā un mazāk raida atpakaļ Visumā.

Avots: IPCC, 2013